Juridiskā
psiholoģija ir psiholoģijas zinātnes apakšnozare, kurā
psiholoģijas atziņu un metožu sistēma integrēta ar juridiskās zinātnes,
t.sk. kriminālistikas un kriminoloģijas atziņām un
izzināšanas
metodēm.
Juridiskā psiholoģija pētī cilvēku uzvedības, saskarsmes, motivācijas
un citu psihisko procesu likumsakarības saistībā ar tiesību
radīšanas un piemērošanas praksi - nolūkā
izstrādāt
zinātnisku atziņu sistēmā balstītas rekomendācijas un metodes
juridiskās prakses pilnveidošanai atbilstīgi cilvēku
vajadzībām.
••Tiesību
normu piemērošana faktiski notiek nesaraujamā
saistībā ar cilvēku mijiedarbību visdažādākajās situācijās, tāpēc
nosacīti var arī teikt, ka juridiskās
darbības
joma ir normatīvi regulēta starppersonu saskarsmes
joma.
Juridiskās prakses pamatuzdevums - cilvēku un sabiedrības
interešu aizsardzība personu mijiedarbībā tiesiski noteiktos
apstākļos.
Tomēr jānorāda, ka tiesību reglamentācija attīstās saistīti ar valsts
(sabiedrības) pārvaldi, kur var būt vairāk vai mazāk (?!) ievērotas
cilvēku dabiskās vajadzības.
Valstīs, kur sabiedrības pārvalde balstīta uz ideoloģiskām
nostādnēm (islāma tiesību sistēma vai cita reliģijā sakņota sabiedrības
pārvalde, padomju tiesību sistēma utt.), tiesību
reglamentācija
attīstās, neņemot vērā un nereti arī nenodrošinot indivīda
dabisko vajadzību un pamattiesību aizsardzību.
Diemžēl, arī Latvijā juridiskajai psiholoģijai diezgan maz
pievērš
uzmanību. Viens no iemesliem tam ir padomju režīma
mantojums
– autoritārā un liekulīgā padomju sistēmas nomenklatūra
nebija ieinteresēta, lai cilvēki izprastu sabiedrības attiecību, valsts
pārvaldes un tiesiskās
reglamentācijas faktiskās likumsakarības, tāpēc agrākos gados juridiskā
psiholoģija
nedaudz attīstījās vienīgi milicijas augstākajās mācību iestādēs,
saistībā ar specifiskiem šī dienesta uzdevumiem.
Taču juridiskās psihologijas pētāmo likumsakarību izpratne ir ļoti
būtiska gan juristiem, gan citām valsts amatpersonām, lai nepieļautu
situācijas, kad tiesību normu
izstrāde vai piemērošana izraisa sabiedrībā nevēlamas sekas
vai rada kaitējumu cilvēkiem, kurus ietekmē šīs tiesību
normas.
Šo jautājumu izpratne ir vērtīga arī nespeciālistiem, jo
juridiskā psiholoģija apkopo daudzas atziņas, kas palīdz efektīvāk
aizsargāt savas intereses arī privātā jomā.
Juridiskā psiholoģija iekļauj vairākus novirzienus, tajā skaitā:
- Tiesību
normu izstrādes psiholoģija
- Tiesību piemērošanas psiholoģija
valsts pārvaldē un uzņēmējdarbībā / privātā jomā
- Kriminālā
psiholoģija, kas pētī noziedzīgu nodarījumu subjektīvās puses apstākļus
un
deviantu uzvedību, noziedzīgu nodarījumu vispārējās
prevenciju, arī viktimoloģijas problemātiku, pētot
noziegumu upuru
uzvedības likumsakarības, u.c.
- Izmeklēšanas un tiesu
psiholoģija
- Operatīvās
darbības procesa (t.sk. aģentūras darba un noziegumu un speciālās
prevencijas) psiholoģija; drošības dienestu
darbības (t.sk. krīzes situāciju risināšanas)
psiholoģija
- Penitenciārā psiholoģija (tā attiecas uz
kriminālsodu piemērošanas jomu)
un
probācijas psiholoģija (t.i. sodu izcietušo personu
rehabilitācija, nolūkā nepieļaut noziegumu recidīvu)
- Psiholoģiskā ekspertīze / kompleksā
psiholoģiskā - psihiatriskā ekspertīze / ekspertīze ģimenes un bērnu
tiesību jomā
- Tiesu psihofizioloģija jeb poligrāfa
ekspertīze / arī kriminālistiskā hipnoze
ir viens no juridiskās psiholoģijas perspektīviem virzieniem
Ievērojot mūsu specializāciju gan juridiskas, gan psiholoģiskas dabas
jautājumos, pie mums ikviens cilvēks var vērsties pēc padoma vai
praktiskas
palīdzības dažādās situācijās.
