Pamataspekti poligrāfa ekspertīzes noteikšanai

Uldis Miķelsons

Atgriezties uz iepriekšējo lapu

Personu pārbaude ar poligrāfu, saskaņā ar šādas pārbaudes metodiskajiem nosacījumiem un ievērojot saistošās tiesību normas, tajā skaitā cilvēktiesību un procesuālo tiesību normas, atbilstīgi ārvalstu un arī Latvijas juridiskajai praksei, var būt veikta ļoti dažāda veida gadījumos, gan kriminālprocesā, gan civilprocesā, gan operatīvās darbības procesā, kā arī privātsfērā (piemēram, materiālu vērtību pazušanas gadījumā).

Poligrāfa pārbaudē var konstatēt personas dominējošo psihofizioloģisko funkcionālo stāvokli tajā laikā, kad persona atbild uz noteiktā veidā formulētiem jautājumiem, kuriem ir specifiska sociālpsiholoģiska nozīme izmeklējamajā lietā. Saistībā ar uzdoto jautājumu un sniegto atbilžu nozīmi, kompleksi izvērtējot arī pārbaudāmās personas verbālās un neverbālās komunikācijas un kognitīvo procesu sakritību vai pretrunīgumu un tā īpatnības, balstoties uz psiholoģiskajā diagnosticēšanā izveidoto personas psiholoģisko portretu, t.sk. rakstura, psihoemocionālās un motivācijas jomas īpatnībām, pēc poligrāfa pārbaudē konstatētajām psihofizioloģiskā stāvokļa izpausmēm var noteikt, kāda ir pārbaudītās personas attieksme pret savām atbildēm uz uzdotajiem jautājumiem. Ja tiek izslēgti artefakti, kas varētu traucēt šai pārbaudei, tad konstatētā personas attieksme pret savām atbildēm dod iespēju noteikt, vai pārbaudītā persona uz noteiktiem jautājumiem atbild patiesīgi vai arī apzināti maldina (melo).
(Jāievēro, ka tā nosaka nevis «patiesību», bet gan «atbilžu patiesīgumu», jo patiesību konstatēt var tikai tiesa, savukārt poligrāfa pārbaudē noskaidro personas attieksmi pret savām paša atbildēm, tas ir – vai persona apzinās, ka atbild patiesīgi, vai arī melo.)

Bez tam, balstoties uz poligrāfa pārbaudes metodiskajām iespējām, var noskaidrot, vai personai ir zināma specifiska informācija, kāda var būt tikai izmeklējamā notikumā tieši iesaistītiem cilvēkiem, vai arī šī persona ir veikusi noteiktas darbības, kas tieši saistītas ar izmeklējamo notikumu. Turklāt šāda pārbaude var attiekties pat uz tādiem apstākļiem, kuri pilnībā nav zināmi arī izmeklēšanu veicošajai personai, piemēram, ar poligrāfa palīdzību var meklēt noslēptu nozieguma rīku, materiālās vērtības, līķi vai noskaidrot personas paziņu loku noteiktu cilvēku vidū utt.

Var piebilst, ka eksperts psihologs, veicot psiholoģisko diagnosticēšanu ar dažādiem psiholoģiskiem testiem, var padziļināti izpētīt personas motivācijas sistēmu, rakstura īpatnības, psihiskās nostādnes u.tml., kas ļauj ar diezgan lielu pārliecību prognozēt arī personas rīcību noteiktās situācijās. Turklāt ja eksperts psihologs var kompleksi savienot veikto diagnosticēšanu ar personas atbilžu patiesīguma pārbaudi, kāda tiek veikta ar poligrāfu, tad tas būtiski paaugstina psihologa darba efektivitāti un precizitāti.
Galvenokārt poligrāfa pārbaudes tiek veiktas, lai noteiktu personas atbilžu patiesīgumu attiecībā uz kaut kādu pagātnē notikušu notikumu vai personas veiktajām darbībām.

Kompleksā psiholoģiskā - poligrāfa ekspertīze tiek veikta saskaņā ar  Kriminālprocesa likuma (vai Civilprocesa likuma) nosacījumiem, kas attiecas uz jebkuru citu ekspertīzi (tāpat arī uz ekspertiem attiecās atbildība, kas paredzēta Krimināllikuma 300. un 302. pantā – par apzināti nepatiesu atzinumu un par atteikšanos veikt ekspertīzi un sniegt atzinumu). Tās rezultāti tiek noformēti eksperta atzinuma veidā, kas tiek iesniegts kriminālprocesa virzītājam, un var būt izmantoti kā pierādījumi. Lielākajā daļā gadījumu Latvijā veikto poligrāfa ekspertīžu rezultāti tiesā arī ir izmantoti kā pierādījumi, t.sk. arī Latvijas Republikas Augstākā tiesa ir atzinusi tās pierādījuma nozīmi.

Ekspertīzes sagatavošana

Poligrāfa pārbaude tiek veikta vienīgi ar pārbaudāmās personas labprātīgu piekrišanu. Turklāt piekrišana tiek iegūta tikai pēc tam, kad personai ir pilnībā zināms, kā notiks pārbaude, par kādiem jautājumiem tā var būt pārbaudīta un kā var būt izmantoti tās rezultāti.

Pārbaudīt iespējams vienīgi psihiski veselus cilvēkus, no 14 gadu vecuma (izņēmuma gadījumā no 11 gadu vecuma, ja eksperts psihologs apstiprina tādas pārbaudes iespējamību), kuri pārbaudes laikā nav tādā psihiskā vai fizioloģiskā funkcionālajā stāvoklī, kas izslēdz šādu pārbaudi. Pārbaudes sagatavošanas laikā tiek novērtēti visi ar pārbaudāmās personas psihofizioloģisko stāvokli saistītie apstākļi, kas var jebkādi ietekmēt pārbaudes gaitu. Ja eksperts konstatē kaut kādus apstākļus, kas var traucēt kvalitatīvas pārbaudes veikšanai, tad eksperts var pieņemt lēmumu atlikt šo pārbaudi, ja vien to pieļauj termiņi lietā, vai arī vispār atteikt pārbaudes veikšanu, ja to nevar veikt saskaņā ar metodiskajiem nosacījumiem.

Ja pārbaudāmajai personai paredzēts veikt vai jau tiek veikta tiesu psihiatriskā ekspertīze, tad poligrāfa ekspertīzi noteikti jāveic pēc tās, dodot iespēju ekspertiem iepazīties ar psihiatriskās ekspertīzes atzinumu.

Pirms poligrāfa ekspertīzes tās iniciators iepazīstina ekspertu ar lietas materiāliem. Galvenokārt: 1) pārbaudāmās personas visām liecībām, 2) visu informāciju, kas raksturo pārbaudāmo personu, kā arī 3) informāciju, kas atspoguļo būtiskos lietas apstākļus. Ja krimināllietā ir liecību pārbaudes uz vietas fototabula, tad arī tā jāiesniedz ekspertiem. Lietderīgi iesniegt ekspertiem visu lietu, kā arī mutiski sniegt papildus informāciju par pārbaudāmās personas uzvedību izmeklēšanas laikā un viņu raksturojošiem apstākļiem.

Ja tiek noteikta kompleksā psiholoģiskā poligrāfa ekspertīze, tad pirmie divi jautājumi šai ekspertīzei:
1. Vai [vārds uzvārds] piemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var traucēt viņam adekvāti uztvert lietai nozīmīgus apstākļus un adekvāti par tiem liecināt?
2. Vai [vārds uzvārds] piemīt tādas individuāli psiholoģiskās īpatnības, kas var būtiski ietekmēt viņa uzvedību, tajā skaitā tādas, kas var ietekmēt viņa spējas atbildēt patiesīgi uz ekspertīzē uzdotajiem jautājumiem?

Tālāk jau seko jautājumi, kādi tiek uzdoti poligrāfa pārbaudei. Iespējamā to forma:
3. Vai [vārds uzvārds] nemelo, teikdams, ka [neizdarīja noteiktu darbību / neredzēja noteiktus apstākļus / nezina noteiktus apstākļus] [datums, vieta] ?

Izmeklēšanas pašā sākumposmā poligrāfa ekspertīzē var risināt arī vēl cita veida uzdevumus. Par tiem jākonsultējas ar ekspertu.

Kopumā lietderīgi uzdot pēc iespējas mazāku skaitu jautājumus, formulējot tos tā, lai tie attiektos uz pašu būtiskāko [vienu] apstākli, par kuru persona jāpārbauda. Vislabāk ja poligrāfa pārbaudei uzdots tikai viens vai divi jautājumi, līdz ar to kopumā šai ekspertīzei uzdoti tikai trīs vai četri jautājumi.

Viss pārējais lēmumā par ekspertīzes noteikšanu atbilst tam, kāds ir lēmums par jebkuru citu ekspertīzi kriminālprocesā vai civillietā.

Ja šo ekspertīzi lietā paredzēts veikt vairākām personām, tad lēmums par ekspertīzes noteikšanu jāsastāda attiecībā uz katru pārbaudāmo personu (tās katra būs patstāvīga ekspertīze).

Poligrāfa ekspertīzi lielākajā daļā gadījumu veic Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Ambulatoro tiesu psihiatrisko ekspertīžu nodaļā, Tvaika ielā 2, Rīgā. (Nodaļā ieeja ir arī tieši no Aptiekas ielas.)

Ekspertīzes veikšanas laiks jāsaskaņo ar ekspertiem vismaz vienu nedēļu iepriekš.

Ekspertīzi uzdod veikt: ekspertam, Dr.iur. Uldim Miķelsonam un/vai ekspertei Veronikai Semenkovai.

Ekspertu darba nodrošināšana

Šādas ekspertīzes veikšana nevienam no ekspertiem nav dienesta uzdevums un par to netiek veikta jebkāda apmaksa pamatdarba vietā, turklāt eksperti izmanto modernu (un dārgu) aparatūru, kas iegādāta par personīgiem līdzekļiem. Līdz ar to ekspertu darba nodrošināšanai nepieciešams veikt apmaksu katrā ekspertīzē.

Ja ekspertīze tiek veikta kriminālprocesā, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 367. panta panta (1) daļas 3) punkta un (2) daļas nosacījumiem, nepieciešams nodrošināt ekspertiem darba apmaksu šajās ekspertīzēs saskaņā ar LR Ministru kabineta 4.10.2005. noteikumiem Nr.754 «Noteikumi par kriminālprocesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību un apmēru».

Administratīvajā procesā apmaksa tiek veikta saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 18.panta (3) daļa un LR Ministru kabineta 31.08.2004. noteikumiem Nr.748 «Noteikumi par atlīdzības izmaksu lieciniekam, tulkam un ekspertam administratīvajā procesā tiesā».

Ja ekspertīze tiek veikta civillietā, tad  tās apmaksu nodrošina saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.pantu un LR Ministru kabineta 27.04.1999. noteikumiem Nr.154 «Kārtība, kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi».

Civillietās – gan pēc tiesas nolēmuma, gan arī pēc puses ierosinājuma – apmaksa lielākajā daļā gadījumu notiek saskaņā ar uzņēmuma līgumu ar katru ekspertu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 522.pantu, šķīrējtiesā ekspertīze notiek tikai tad, ja puse iepriekš samaksājusi par eksperta pakalpojumiem. Šķīrējtiesa nosaka kārtību, kādā starp pusēm tiek sadalīti izdevumi par eksperta pakalpojumiem.

Privātā jomā apmaksa vienmēr tiek veikta uz civiltiesiska līguma pamata.

Nolūkā nodrošināt ekspertīzes apmaksu, nepieciešams vienoties par tās nosacījumiem un apmaksas nodrošināšanas iespēju pirms tās uzsākšanas.

Apmaksas apmēru nosaka:
  1. Darba apjoms un tās veikšanai nepieciešamais laiks
Katras personas pārbaudei nepieciešamas veikt visu lietas apstākļu rūpīgu izpēti, sagatavot ekspertīzi, veikt personas sākotnējo iztauju, kas ietver virkni risināmo uzdevumu, veikt pārbaudi ar poligrāfu un psiholoģisko diagnosticēšanu, pēc tās veikt rezultātu izpēti un sagatavot atzinumu.
  1. Ekspertīzes sarežģītība un tai izvirzītā atbildība
Šīs pārbaudes visbiežāk nosaka tieši sarežģītākajos gadījumos lietā, kad ar citiem izmeklēšanas līdzekļiem kriminālprocesa virzītājs nesaskata iespējas iegūt lietas apstākļu noskaidrošanai un pārbaudei nepieciešamos pierādījumus, lai izlemtu lietas turpmāko virzību. Kompleksajā psiholoģiskajā – poligrāfa ekspertīzē pielieto vairākas zinātniski un praktiski aprobētas metodikas personas psiholoģiskajai diagnosticēšanai un psihofizioloģiskā funkcionālā stāvokļa novērtēšanai, nolūkā noteikt personas attieksmi pret savām atbildēm saistībā ar noteiktas sociālpsiholoģiskas nozīmes jautājumiem (atbilžu patiesīgumu). Ievērojot, ka šādas pārbaudes veikšanu var ietekmēt virkne artefaktu, tajā skaitā gan pārbaudāmā cilvēka personības īpatnības, gan psihiskais funkcionālais stāvoklis, gan dažādas ievirzes attieksme un nostādnes pret lietas izmeklēšanu, noteiktiem lieta apstākļiem, pārbaudes situāciju un ekspertiem, gan arī apzināti veikta pretdarbība šai pārbaudei u.c., secinājuma izdarīšana, atbildot uz šajā ekspertīzē uzdotajiem jautājumiem, ir sarežģīts uzdevums, kas prasa ļoti augstu kvalifikāciju ekspertiem un atbildīgu, rūpīgu darbu.
  1. Ekspertu kvalifikācija
Latvijā pagaidām nav citu poligrāfa ekspertu, kuri varētu veikt kvalitatīvas šādas pārbaudes saskaņā ar šīs ekspertīzes metodiku.
Uldis Miķelsons poligrāfa eksperta sertifikātu ieguva 1996.gadā Igaunijas Nacionālās aizsardzības akadēmijā (sertifikāts Nr. AA001, izdots 20.06.1996.) pēc poligrāfa eksperta apmācības kursa, kas atbilst Amerikas poligrāfa asociācijas pieņemtajai metodikai. Kopš 1997.gada U.Miķelsons veic arī zinātniskas pētniecības darbu šajā jomā: sākotnēji – Latvijas Policijas akadēmijas divgadīga pētījuma ietvaros «Poligrāfa ekspertīzes tiesību aizsardzības iestāžu darbā» (1997. – 1998.g.), pēc tam doktorantūras studijās – promocijas darba izstrādē par šo pašu tematu, kas tika sekmīgi aizstāvēts 2007.gadā; piedalījies arī vairākās starptautiskās zinātniskās konferencēs, kā arī sagatavojis virkni publikāciju par šo tematu; 2003. – 2004.gadā, sadarbībā ar Igaunijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas profesoru J.Huiku, U.Miķelsons veica jaunu poligrāfa ekspertu apmācību. U.Miķelsona darba stāžs poligrāfa ekspertīžu veikšanā – kopš 1998.gada, līdz šim veicis vairāk kā 400 poligrāfa pārbaudes.
V.Semenkova poligrāfa eksperta sertifikātu ieguva 2004.gadā (sertifikāts Nr. AA003, izdots 17.06.2004.). Savukārt eksperta psihologa darba stāžs V.Semenkovai ir kopš 2001.gada. V.Semenkova ir psiholoģijas doktorante (viņas promocijas darba temats ir juridiskās psiholoģijas apakšnozarē), viņa paaugstinājusi kvalifikāciju arī virknē pēcdiploma kvalifikācijas kursu psiholoģijas jomā, tajā skaitā ārvalstīs.
  1. Ekspertīzes izdevumi
Šī ekspertīze tiek veikta ar modernu poligrāfu, kas iegādāts par personīgiem līdzekļiem. Bez tam, ekspertīžu veikšanai eksperti vēl iznomā nepieciešamās telpas.

Ja ekspertīze netiek veikta, piemēram tāpēc, ka pārbaudāmā persona atteikusies no tās (poligrāfa pārbaude tiek veikta tikai brīvprātīgi), tad apmaksa netiek veikta.

Kad ir sagatavots eksperta atzinums, tad:
  • Gadījumos, ja apmaksa notiek uz uzņēmuma līguma pamata, tiek sastādīts darba pieņemšanas akts, saskaņā ar kuru tiek veikta apmaksa;
  • Gadījumos, ja apmaksa notiek saskaņā ar LR Ministru kabineta 4.10.2005. noteikumiem Nr.754, ekspertīzes noteicējs paraksta uzziņu par šo ekspertīzi, kurai pievieno norakstu lēmumam par ekspertīzes noteikšanu un šos dokumentus iesniedz apmaksas nodrošināšanai (atbilstīgi – Valsts policijas Kriminālistikas pārvaldei; Prokuratūras Administratīvajam departamentam; Tiesu administrācijai), kur eksperti iesniedz savu iesniegumu par darba apmaksu.

Poligrāfa ekspertīzes nozīme

Latvijā jau veiktas vairāk kā 350 poligrāfa ekspertīzes, lielākoties kriminālprocesā – saskaņā ar krimnālprocesa virzītāja lēmumu par ekspertīzes noteikšanu, kā arī vairākas privātas pārbaudes, pārbaudes civillietās un operatīvās uzskaites lietās. Lielākajā daļā gadījumu poligrāfa ekspertīzes rezultātus tiesas Latvijā izmantojušas kā pierādījumu krimināllietā. Vairākās krimināllietās arī LR Augstākā tiesa ir pieļāvusi šo ekspertīžu rezultātu pierādījuma nozīmi, tajā skaitā arī Augstākā tiesa apelācijas instancē ir noteikusi vairāk nekā desmit šīs ekspertīzes krimināllietās nolūkā pārbaudīt pierādījumus.
Var piebilst, ka tāda pieeja atbilst vairāku ārvalstu praksei, kur arī tiesas poligrāfa pārbaudes rezultātus atzinušas par pierādījumiem lietā, tajā skaitā arī skatot lietas Augstākajā tiesā. Piemēram, ASV Augstākajā tiesā ir vairāk nekā desmit šādu precedentu. Kaut arī Rietumeiropā tas ir mazāk raksturīgi, jo tur vēl saglabājusies tendence norobežoties no jebkādas pieredzes, kam var būt analoģija ar nacistiskās Vācijas pielietotajām metodēm, tomēr arī Rietumeiropa aizvien vairāk sāk sekot ASV, Izraēlas, Japānas un daudzu citu valstu piemēram. Piemēram var minēt Šveices Federālajā tiesā 2000.gadā skatīto lietu apsūdzībā par tēva seksuālu vardarbību pret mazgadīgu zēnu un meiteni, kuru tiesa skatīja, izmantojot arī poligrāfa pārbaudes rezultātus kā vienu no pierādījumiem lietā.

Līdz ar to, poligrāfa ekspertīze var būt ļoti lietderīga gadījumos, kad lietā ir apgrūtinātas iespējas iegūt pietiekami daudz pierādījumu, lai turpinātu kriminālprocesu.
Kompleksās psiholoģiskās – poligrāfa ekspertīzes atzinums kopumā ar pārējiem pierādījumiem, ja tie veido vienotu priekšstatu par lietas apstākļiem, var nodrošināt pietiekamu pierādījuma bāzi juridisku nolēmumu pieņemšanai. Tāda situācija var izveidoties krimināllietās gan tad, ja izmeklēšanas sākumposmā nav iegūti pietiekami daudz pierādījumi, gan arī tad, ja izmeklēšanas turpmākā posmā pierādījumi ir pretrunīgi, piemēram tāpēc, ka personas sāk mainīt liecības.

Bez tam, šī ekspertīze ir ļoti vērtīga iespēja aizsargāt procesa dalībpersonu tiesiskās intereses, ja kaut kādu apstākļu dēļ šīs personas nepamatoti tiek turētas aizdomās vai apsūdzētas (piemēram, izmeklēšanas sākumposmā pieļauto juridisko un taktisko kļūdu dēļ), vai ja cietusī persona nevar gūt iespējas uz vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izmeklēšanu un tai sekojošu taisnīgu sodu, ja lietu nākas izbeigt pierādījumu trūkuma dēļ, kaut arī par lietas apstākļiem īpašu šaubu nemaz nav. (Ir pat gadījumi, kad izvarošanā cietušajai meitenei psihologs konstatējis izteiktu psihisku traumu no vardarbības, un arī policijai nav šaubu par šīs vardarbības apstākļiem, taču izņemot cietušās liecību un aizdomās turētā noliedzošo liecību, citu pierādījumu avotu konkrētajā lietā tikpat kā nav, un lietu nākas izbeigt pierādījumu trūkuma dēļ).

Diezgan bieži bijuši gadījumi, kad poligrāfa ekspertīzes cietušajam veiktas tieši pēc paša cietušā izteiktā lūguma, kuram prokurors piekritis. Dažreiz arī apsūdzētie tiesā izteikuši tādu lūgumu ar advokāta starpniecību.
Papildus par šīs ekspertīzes nozīmi un cilvēktiesībām skat. http://eksperts.gold.lv/Cilvektiesibas.pdf

Gan Kriminālprocesa likums, gan arī Civilprocesa likums un Administratīvā procesa likums pieļauj šo ekspertīžu veikšanu un to rezultātu izmantošanu pierādīšanā – gluži tāpat, kā jebkuru citu ekspertīzi.

Būtisks šajā ziņā ir Kriminālprocesa likuma 128.panta (3) daļā) iekļautais princips, kurš nozīmē, ka nav pieļaujams poligrāfa ekspertīzes rezultātus novērtēt ar zemāku ticamības pakāpi, ja tas nav pamatots ar konkrētās lietas apstākļiem. Tas ir analoģiski attieksmei pret citiem pierādījumiem, piemēram, liecībām – tikai vērtējot kopumā un savstarpējā sakarībā ar visiem lietas apstākļiem, pēc savas iekšējās pārliecības, var konstatēt, vai persona savās liecībās stāsta patiesību vai arī melo, proti - nevienai liecībai nav iepriekš noteikts spēks, kas saistītu procesa virzītāju, vai augstāka ticamības pakāpe, nekā citiem pierādījumiem lietā.

Tel.:   + 371  25978131

e-pasts: